“Kad abi partneri apzinās sevi kā attīstībā esošas dvēseles un aktīvi cenšas dziedināt, atbrīvot un integrēt dvēseles jautājumus, tās virzās apgaismoto attiecību virzienā. Tas nenozīmē, ka šādiem cilvēkiem klājas viegli. Patiesībā attiecības parasti ir smags darbs, īpaši tiem, kam pietiek izpratnes, lai uzņemtos atbildību par savām domām un izjūtām.

​

Apzināties savas dvēseles evolūciju un esības līmeņus nozīmē uzņemties atbildību par daudzām izaicinošām pieredzēm. Tas nozīmē nevainot otru cilvēku, uzmanīgi un bez vērtēšanas ieklausīties tajā, ko otrs saka, kā arī pārvarēt savstarpējās komunikācijas šķēršļus.

​

Galu galā apgaismotie pāri vislabāk komunicē ar telepātijas un intuīcijas starpniecību, taču fiziskajā pasaulē ir daudz apstākļu, kas šķietami traucē šīm spējām. Vairākums pāru pieļauj kļūdas, pieņemdami, ka zina, ko otrs cilvēks domā vai jūt vai kas viņam ir nepieciešams. Šo kļūdu pieļauj pat tās dvēseles, kam piemīt ļoti labas psiholoģiskās un intuitīvās spējas. Bieži vien visgrūtāk ir savienoties ar tiem, ar kuriem jums ir visciešākā saikne, jūsu reakcijas un priekšstatu dēļ, kas veidojušies, pamatojoties uz pagātnē kopā pavadīto laiku.”

(Sal Rachele, “Dvēseles Integrācija”)